Pirmdiena, 23. oktobris 2017. gads

Jaunumi

Kultūras namā "Enerģētiķis" sanākušie tika sveikti “istabā”.

Istabā, kur šoreiz saruna bija lielākoties par to, kas, iespējams, ir viens no precīzākajiem, reizēm varbūt pat vienīgajiem pierādījumiem tam, kā dzīvojuši mūsu senči.

Tā bija saruna par tautas dziesmām. Ir atklāts jautājums, vai varam tās saukt par dokumentālām vēstures liecībām? Taču viens gan ir skaidrs - tās atklāj mūsu senču dzīvesveidu, domāšanu, uztveri un paradumus. Tajā sestdienā mēs visi kopā devāmies ceļojumā pa dažādām Eiropas zemēm.

Pats Knuts Skujenieks saka: “Tautasdziesmas Eiropā ir gana raibas un nevienmērīgas... Un tomēr – visā šajā raibumā var apjaust kopību. Vienviet Jurģos, citviet Jāņos mēs sastopam vienu un to pašu motīvu. Tas ir tas pats rituāls, tikai citā laikā un vietā. Vienas tautas dziesma, tāpat kā mīts vai leģenda, papildina citas tautas dziesmu vai mītu.” Sanākušos priecēja etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar dziedājumu dažādās mēlēs – bija iespēja sajust zviedru, somu un dāņu tautu dvesmas. Savukārt tautas dziesmu lasījumu dzirdējām Evijas Mitkus, Karīnas Matusevičas un Toma Čudara izpildījumā. “Ceļojumu” papildināja Knuta Skujenieka komentāri par to, kāpēc vispār radās tāds krājums “Eiropas tautu dziesmas”; ar ko tautasdziesma atšķiras no dzejoļa; kā latviešu tautasdziesma “iet pasaulē”.
Šogad bija “Knuta dienas” 15. jubilejas gads. Arī šis pasākums vienmēr ir ar turpinājumu, jo tas nav stāsts par gadiem, tas ir stāsts par cilvēku, par izcilu personību, par salaspilieti Knutu Skujenieku. Šoreiz patiešām bija brīnišķīga iespēja ielūkoties gadu tālā nākotnē, jo šajā pēcpusdienā kopā ar mums bija arī režisors Ivars Tontegode un filmēšanas radošā komanda, kas jau nākošā gada rudenī (mēs ļoti ceram) “laidīs gaisā” pilnmetrāžas dokumentālo filmu par dzejnieku!

Ja mēs runājam par Knutu Skujenieku, tad ar tautasdziesmām vien aprobežoties nevar, vienkārši nedrīkst! Skaisti, manuprāt, ir tad, ja zināšanas rada mākslu, māksla – iedvesmu! Dziesmu svētku repertuārā ir iekļautas dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem, trīs no tām (“Es nāku no mazas tautas”, “Maza mana tēvu zeme”, “Lūgšana”) dzirdējām arī 26. septembrī Salaspils 1. vidusskolas 5.-9. klašu kora “Sonāre” izpildījumā (vadītāja Lāsma Streiķe, koncertmeistare Elīna Gaile). Mākslinieces Signes Vanadziņas jaunākās personālizstādes nosaukums ir “Gleznas”. Un, kā izrādās, uz šiem darbiem Signi iedvesmojusi Knuta Skujenieka dzeja, konkrēti - dzejolis “Mazi putni lielos kapos”, kuru komponists Ēriks Eglītis ir pārvērtis skaistā dziesmā. Pasākumā redzējām māslinieces gleznas, tiesa gan, projekcijā uz ekrāna. Savukārt vijolniece Karlīna Īvāne ar savu sniegumu pārsteidza klātienē. Komponiste Anna Veismane radījusi skaņdarbu vijolei pēc Knuta Skujenieka dzejoļa “Tās lepnās liepaspēc lietus”.

Liels paldies visiem pasākuma dalībniekiem par šo kopīgo ceļojumu. Uz tikšanos 2016. gadā!

Ar literāru apskāvienu - 
Salaspils k/n “Ēnerģētiķis” kultūras pasākumu organizatore Jana Kolbina